Prof. Pauls Frijters

Autora bilde

Pols Frijters ir ilggadējs ekonomikas profesors, viens no 1% visvairāk citētajiem ekonomistiem un 2009. gada "labākais ekonomists vecumā līdz 40 gadiem", pēc Austrālijas Ekonomikas biedrības balsojuma. Vairāk nekā 10 gadus viņš strādāja par profesoru Kvīnslendas Universitātē un Londonas Ekonomikas augstskolā (LSE). Pašlaik viņš strādā Saūda Arābijā līdztekus LSE viesprofesora emeritētam amatam.

Tādējādi, skatoties uz PISA izglītības rezultātiem, rodas divējāda problēma. Pirmkārt, tas liek mums domāt, ka augsti rezultāti liecina par funkcionējošu izglītības sistēmu, nevis par to, ka tā rada daudz vienlīdz gudru cilvēku.
Visā izglītības pasaulē PISA 2025 zinātnes rezultātus augstu reitingu ieņēmušo valstu valdības ir pasniegušas kā triumfu, bet valstīs, kas reitingos ieņem zemākas vietas, tie ir apspriesti klusā tonī.
8. septembrī tika publicēti PISA rezultāti, kuros tika detalizēti aprakstīts, kā gandrīz miljons 15 gadus vecu jauniešu visā pasaulē veica standarta lasīšanas, matemātikas un dabaszinību testus. PISA rezultāti ir kļuvuši arvien svarīgāki kopš to izveides 2000. gadā, lai izsekotu izglītības progresu.
Sāksim ar Aristoteli un Sokratu. Pirmā viedokli var apkopot ar frāzi: “Izglītota prāta pazīme ir spēja pieņemt domu, to nepieņemot.” Tātad pirmais kritiskās domāšanas elements ir sava veida “uzgaidāmā telpa”.
Kādas problēmas var risināt neliela universitātes pilsētiņa, ko lielas parastās universitātes nevar? Šajā IV daļā es runāju par integrētu mācību programmu.
Armijas dabiskais biznesa modelis ir cīnīties ar ienaidniekiem, tāpēc jebkura liela armija atradīs ienaidniekus, lai attaisnotu savu eksistenci. Līdzīgi valdības birokrātijas dabiskais biznesa modelis ir risināt to iedzīvotāju problēmas, kuriem tā "apkalpo", tāpēc no lielas birokrātijas ir sagaidāms, ka tā atradīs vai
Visi Brownstone lasītāji zina, ka Covid vakcīnām nekad nevajadzēja būt obligātām un tās nekad nevajadzēja izrakstīt bērniem vai grūtniecēm — grupām, kurām tās netika testētas. Mēs visi esam satraukti, redzot pārsteidzoši daudzus pēkšņas sirds mazspējas, turbovēža un neveiksmīgu vakcināciju stāstus.
Katra mūsdienu ēras desmitgade ir beigusies ar to, ka uz šīs planētas dzīvo vairāk cilvēku. Draudi bija reāli, taču zem visa tā mēs, cilvēki, joprojām turpinājām virzīties uz priekšu, uzlabojot dzīvi vidēji masām.
Laba izglītība sagatavo cilvēku pieaugušo dzīves realitātei un veiksmīgai mijiedarbībai ar pasauli. Universitātes līmenī, vai nu koledžā, vai mājmācībā, laba izglītība attīsta intelektuālos, emocionālos un sociālos muskuļus. Cilvēks tiek veidots par cilvēku, kurš izmanto instrumentus, nevis kruķus; kurš uzņemas atbildību

Otrā konference “Progress caur zinātni un brīvību”.

ASF otrā konference atkal pulcē domātājus un kopienas līderus, lai dalītos pieredzē, formulētu plānus un palīdzētu izveidot jaunus un topošus tīklus un organizācijas, lai atjaunotu plaukstošu Austrālijas sabiedrību, kuras pamatā ir zinātne un brīvība.

Piektdien, 15. novembrī , plkst. 18.00–20.00 – Sabiedriskie dzērieni

Sestdien, 16. novembrī , plkst. 8.30–17.30 – Konference – paneļdiskusija

Sestdien, 16. novembrī , plkst. 7:00 līdz vēlai naktij – konferences vakariņas

Svētdien, 17. novembrī , plkst. 8.30–15.00 – Konference – diskusija, jaunumu atjauninājumi un semināri